Jaunatnes organizācija “Protests” solidarizējas ar Palestīnas un Izraēlas civiliedzīvotājiem, vienlaikus nosodot “Hamās” teroristiskā grupējuma barbarismu un Izraēlas varasiestāžu noziegumus, kā arī īpaši nosodot Izraēlas ilgstoši īstenoto Palestīnas teritoriju nelegālo okupāciju Rietumkrastā un militāro blokādi Gazas joslā, kas izraisījusi ļoti smagu un ilgstošu humāno krīzi.
Izraēlas-Palestīnas konfliktam ir teju gadsimtu ilga vēsture, kas to padara par īpaši sarežģītu un tuvākajā laikā, iespējams, neatrisināmu konfliktu. Tas ir radījis vārdos neaprakstāmas ciešanas izraēliešiem, palestīniešiem un citiem cilvēkiem. Tā pēdējais saspīlējums sākās ar “Hamās” teroristisku barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem un turpinās ar nesamērīgiem un cilvēkus nešķirojošiem Izraēlas militāro spēku uzbrukumiem Gazas joslai – vienai no visblīvāk apdzīvotajām teritorijām pasaulē.
Jāatzīmē, ka Izraēla jau ilgstoši rīkojas pretrunā starptautiskajām normām, īstenojot Palestīnas teritorijas – Rietumkrasta – pretlikumīgu okupāciju. Palestīniešu cīņa pret Izraēlu kā okupējošu spēku ir starptautiski atzīta par legālu no 1977. gadā pieņemtā 1. protokola pielikuma 1949. gada Ženēvas konvencijai.
Tomēr tik un tā Izraēlas rīcībā saskatāmas cilvēktiesību pārkāpjošas pazīmes, kas liecina par:
- etnisko tīrīšanu – piespiedu kārtā no savām mājām izstumjot vai brutāli represējot palestīniešus, lai panāktu demogrāfiskas izmaiņas;
- aparteīda politiku – uzturot divpakāpju tiesisko sistēmu, kur uz izraēliešiem un palestīniešiem attiecas dažādi tiesiskie režīmi, palestīniešiem ciešot no īpašām represijām, diskriminācijas un liedzot tiem demokrātiskai valstij raksturīgas (cilvēk)tiesības.
Savukārt Gazas joslā Izraēlas varasiestāžu rīcības ir radījušas tādus dzīves apstākļus, ka teritorija tiek pamatoti dēvēta par “lielāko brīvdabas cietumu pasaulē”. Izraēla uztur visaptverošu Gazas joslas militāro blokādi, liedzot palestīniešiem tiesības atgriezties savās mājās (šībrīža) Izraēlas teritorijā un ierobežojot teritorijā “ieslodzīto” civiliedzīvotāju tiesības uz tādām pamatvajadzībām kā ūdeni un pārtiku un šo cilvēku tiesības uz brīvību un drošību. Šī blokāde tiek uzturēta ar Izraēlas militārā nozīmīgā pārspēka izmantošanu.
Kā arī Izraēlas īstenotā apmetņu izveides politika okupētajās Rietumkrasta teritorijās traucē miera panākšanu un tā ir jāaptur, kā to apstiprina ANO Drošības padomes pieņemtās Rezolūcijas 2334 (2016) un 242 (1967).
Nenoliedzami, ka “Hamās” teroristiskais grupējums ir gadu desmitiem veicis nepieņemamus noziegumus pret Izraēlas civiliedzīvotājiem. Starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina tas, ka šī grupējuma pārstāvji tiek saukti pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci un mieru. Vienlaikus Izraēlas atbildes reakcijas uz “Hamās” zvērībām pārnes nesamērīgas ciešanas uz palestīniešiem, kuri nav “Hamās” un nepārstāv “Hamās”. Izraēlas militārie spēki ir starp spēcīgākajiem un modernākajiem pasaulē, un tos papildus apbruņo Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kas ļauj Izraēlai veikt brutālus un pret “Hamās” noziegumiem nesamērīgus uzbrukumus Gazas joslas iedzīvotājiem.
Tomēr šī nav cīņa starp izraēliešiem un palestīniešiem. Apzināta saspēle starp “Hamās” teroristisko grupējumu un (galēji) labējiem Izraēlas politiskajiem spēkiem neļauj pusēm nonākt līdz mierpilnam kompromisam, savukārt starptautiskās sabiedrības bezzobainība un cinisms ļauj abām atbildīgajām pusēm mākslīgi uzturēt šo strupceļu un Izraēlai turpināt Rietumkrasta okupāciju. Cietēji ir nevainīgi civiliedzīvotāji abās pusēs – tāpat kā Izraēlas noziegumos nav vainojami visi ebreji, un apgalvojumi pretēji tam ir antisemītiski, tāpat “Hamās” noziegumos nav vainojami nedz visi palestīnieši, nedz visi arābi, un apgalvojumi pretēji tam ir ksenofobiski.
Mēs pieprasām Latvijas amatpersonām ieņemt skaidru un morālu pozīciju, kas ir vērsta uz humānās krīzes novēršanu Gazas joslā, Izraēlas īstenotās Palestīnas teritoriju okupācijas izbeigšanu (tai skaitā nepieļaujot jaunu apmetņu izveidi), kā arī “Hamās” grupējuma saukšanu pie atbildības un stingru nosodījumu Izraēlas aparteīda politikai.
Latvijai jāpanāk Eiropas Savienības līmeņa moratorijs jebkāda militārā ekipējuma vai tehnikas nodošanai Izraēlas armijas rīcībā, lai izdarītu spiedienu Izraēlai pārtraukt aviācijas uzlidojumus un citus uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem, jo tie paildzina konflikta jaunāko un vienu no asiņainākajiem saasinājumiem.