Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās krīzes laikā Lukašenko diktatūra ir iznīcinājusi privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, kā arī padarījusi valsti par fumkcionēt nespējīgu Eiropas mērogā.
2021. gada 21. jūlijā ES (Eiropas Savienības) padome pret Lukašenko režīmu noteica ceturto sankciju kopumu sakarā ar ilgstošajām represijām pret režīma opozicionāriem, vardarbīgo žurnālistu un protestētāju apspiešanu, kā arī 23. maija aviosabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu. Ierobežojošie pasākumi attiecas uz 86 personām. Sarakstā iekļautajām personām tiek iesaldēti aktīvi un ir aizliegts pirkt vai pārdot produktus, pakalpojumus no ES uzņēmumiem. Fiziskām personām tiek piemērots aizliegums ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā.
Līdz šim ES sankciju sarakstā pret Baltkrieviju ietilpst:
- bruņojuma un ar to saistītu materiālu un pakalpojumu eksporta aizliegums:
- eksporta aizliegums materiāliem, kurus var izmantot represijām
- ceļošanas aizliegumi;
- saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums tos darīt pieejamus;
- aizliegums jurididkām personām emitēt vērtspapīrus vai citādāk rīkoties ar finanšu instrumentiem:
- tirdzniecības ierobežojumi naftas produktiem, kālija hlorīdam un precēm, kuras izmanto tabakas izstrādājumu ražošanai;
- aizliegums Baltkrievijas gaisa pārvadātāju ekspluatētajām lidmašīnām;
- nosēsties vai pacelties Eiropas Savienības robežās.
ES Austrumu partnerības mērķis ir veidot ciešākas saiknes starp Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu, Ukrainu un Baltkrieviju. Partnerība tika izveidota, lai valstis vairāk tiktu pietuvinātas ES standartiem, kā arī tā strādā kā posms asociācijas līgumu noslēgšanai ar Eiropas Savienību. Baltkrievijas ārlietu ministrijas paziņojums izstāties no šīs partnerības ir tikai loģisks lēmums pēdējā laika notikumu virknē. Šo attiecību pārtraukums krasi pasliktināja nelegālo migrāciju, it īpaši uz Lietuvu. Pierobežas pilsētā Ignalinā pašlaik ir izveidojusies bēgļu nometne pārsvarā ar cilvēkiem no Tuvajiem Austrumiem. Pilsētas mērs Justs Rasikas piebilst, ja Lietuvas valdība nepalielinās izmaksas bēgļu ēdināšanai, izmitināšanai un nodrošināšanai, tad šo nelegālās migrācijas problēmu bez konflikta situācijas nebūs iespējams atrisināt.
Lukašenko Lietuvu ir brīdinājis, ka no Baltkrievijas puses drīzumā varētu iebrukt bruņoti bēgļi. Neskaitot to, no diktatora ir izskanējuši draudīgi izteikumi par palīdzību bēgļu krīzē -“ Mēs jums palīdzēsim, bet ne par velti.’’ Savā uzrunā valdībai Lukašenko Lietuvas robežssargus ir pielīdzinājis nacistiem, kuri bēgļus spīdzina, pielieto ieročus un pārkāpj viņu cilvēktiesības. Lietuva šādas darbības pilnībā noliedz. Kopumā uz robežas ir aizturēti vairāk nekā 2338 nelegālo migrantu. Šāda situācija Lietuvā ir izraisījusi valsts mēroga krīzi.
Nedēļa no 12.07. - 18.07. Baltkrievijas NVO bija ‘’Melnā nedēļa’’, jo valsts tiesībsargājošās iestādes sākušas masveida reidus, kratīšanas. Šie reidi aizskar cilvēku grupas, sākot ar politieslodzīto tiesību aktīvistiem, beidzot ar cilvēkiem, kuri ar pūļa finansējumu ir palīdzējuši mediķiem cīņā ar Covid-19. Reids norisinājās arī organizācijas ‘’Imena’’ pārstāvju mājās. “Imena” ir tiešsaistes platforma, kas palīdz bērniem ar vēzi un citām nedziedināmām slimībām, dod patvērumu bezpajumtniekiem, kā arī palīdz ārstiem, kuri slimo ar Covid-19. Drošības dienests kopumā pārmeklējis vismaz 20 NVO asociācijas, kuras faktiski vairs nespēj veikt savu darbu vai tika aizliegtas. Aizturēto pratināšanas norisinājās Valsts drošības komitejā, Izmeklēšanas komitejā un Finanšu izmeklēšanas departamentā.
Jau nedēlu pirms šiem maveida reidiem norisinājās kratīšanas neatkarīgo mediju un cilvēktiesību aktīvistu birojos un mājās. Tika nobloķēta piekļuve neatkarīgajai ziņu interneta vietnei “Naša Ņiva’’. Lielākās valsts cilvēktiesību organizācija “Vjasna” ziņo, ka arestēti tās dalībnieki: priekšsēdētāja vietnieks Valentīns Stefanovičš, padomes priekšsēdētājs Aless Bjaļatskis, Uladzimirs Labkovičs un Ņina Labkoviča. Grodņā kratīšana notikusi Viktora Sazonova mājās - par viņa atrašanās vietu pašlaik nav ziņu. Oršā tika aizturēts reģionālās vietnes "orsha.eu" redaktors Igors Kazmerčaks. Paralēli norisinās arī uzbrukumi valsts privātajam biznesam, Austrijas bankai “Raiffeisen Bank”. Telekomunikāciju uzņēmuma “A1 Telekom” draud strukturvienību nacionalizācija.
Pašlaik represiju rezultātā Baltkrievijā ir 580 politieslodzītie. Baltkrievu juriste Jūlija Levančula saka: “Var runāt par diviem problemātiskiem virzieniem cietumos ar politieslodzītajiem. Viens no tiem - apzināta Covid-19 izplatīšana aizturēto vidū, ievietojot tos kamerās ar jau inficētiem cilvēkiem. Otrs - medicīniskas palīdzības nesniegšana saslimušajiem.’’ Šādi tiek apzināti apspiestas ieslodzīto tiesības uz veselības aprūpi.
Baltkrievija kļūs par vienu no visnopietnākajiem pārbaudījumiem Eiropas ārpolitikai arī turpmākos gadus, ja ES apstāsies pie pašlaik pieņemtajām sankcijām. Valsts infrakstruktūra un ekonomiskais stāvoklis pilnībā sabruks un nācija nonāks vēl nopietnākā krīzē ar neatgriezeniskām sekām. Ierobežojošiem pasākumiem nav jābūt Eiropas pretdarbību kulminācijai, bet tikai sākumam.
Mēs, Jaunatnes organizācija “Protests”, pieprasām Baltkrievijas neleģitīmā un noziedzīgā Lukašenko režīma atkāpšanos, Baltkrievijas tautai piešķirot tiesības lemt par savu nākotni demokrātiskos procesos.
Avoti: