10. oktobris ir Pasaules garīgās veselības diena. To atzīmē kopš 1992. gada, lai izglītotu sabiedrību par garīgo veselību, mazinātu ar to saistīto stigmu un mudinātu cilvēkus meklēt palīdzību, ja tā viņiem nepieciešama. Šī gada garīgās veselības dienas tēma ir pašnāvību novēršana.
Latvijā ir otrais augstākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. Tas saistīts ar zināšanu trūkumu par pašnāvību iemesliem, aizspriedumiem un sociālo stigmu pret garīgās veselības traucējumiem (piemēram, depresiju vai trauksmi), bailēm un kaunu meklēt palīdzību un zināšanu trūkumu par tās pieejamību. Jauniešu, īpaši nepilngadīgo, iespējas saņemt palīdzību ietekmē arī vecāku iespējas un izpratne par šo tēmu.
Jaunatnes organizācija “Protests” aicina visus izturēties atbildīgi pret savu un savu tuvinieku labklājību un, pamanot, problēmas, meklēt palīdzību. Tāpat aicinām apgūt galveno informāciju par pazīmēm, kas liecina par problēmām un svarīgākos resursus to risināšanai, kā arī izglītot citus. Kopīgi mēs varam mazināt nezināšanas un aizspriedumu radītās sekas.
Pašnāvību riska faktori:
Problēmas personiskajā vai profesionālajā dzīvē
Garīgās veselības problēmas, piemēram, depresija
Fiziskās veselības problēmas, piemēram, ilgstoša, neārstējama vai nāvējoša saslimšana
Atkarība
Sociālā izolācija
Pagātnē piedzīvota vai pašlaik notiekoša vardarbība (emocionālā, fiziskā, seksuālā)
Mobings skolā, ārpusskolas pulciņos, darbavietā
Šaubas par savu seksuālo orientāciju vai nespēja to pieņemt
Agrāki pašnāvību mēģinājumi
Ģimenē ir bijuši pašnāvību vai to mēģinājumu gadījumi
Pieeja ieročiem
Izteikta impulsivitāte
Pazīmes, kas liecina, ka cilvēkam var būt nepieciešama palīdzība:
Strauja noskaņojuma maiņa
Ilgstošas skumjas, dusmas vai aizkaitinājums
Kauna sajūta un pazemojums
Trauksme un bailes
Intereses zudums
Cilvēks jūtas iestrēdzis dzīvē vai ir zaudējis ticību tās jēgai
Cilvēks jūtas kā apgrūtinājums citiem
Sarunas par pašnāvību, vēlēšanos nomirt, nevēlēšanos pastāvēt
Pašizolēšanās un komunikācijas pārtraukšana
Piederošo lietu atdošana vai testamenta sastādīšana
Pēkšņa riskanta uzvedība
Pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana
Agresija
Informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas veidiem
Materiālu (ieroču, zāļu u.c.) iegādāšanās
Self-harm jeb sevis traumēšana (sevis apdedzināšana, graizīšana utt.)
Mazinās cilvēka pašaprūpes paradumi (piem., cilvēks pārtrauc rūpēties par higēnu, sāk ēst krietni neveslīgāk utt.)
Ko darīt, ja ir aizdomas, ka cilvēks var izdarīt pašnāvību:
Pajautāt tieši. Tas, ka šādi varot radīt pašnāvības vēlmi, ir mīts. Tieši pretēji - šāds jautājums var būt izšķirošais iemesls, lai cilvēks, kas pats nespēj sākt sarunu un pajautāt palīdzību, to tomēr saņemtu
Ja tuvinieks apstiprina, ka apsver domu par pašnāvību, informēt viņu par palīdzības iespējām un palīdzēt izvēlēties piemērotāko
Līdz brīdim, kad cilvēks saņem profesionālu palīdzību - neatstāt vienu, piedāvāt naktsmājas, noslēpt medikamentus, ieročus u.c. priekšmetus, pavadīt uz krīžu centru vai pie ārsta
Iesaistīt kompetentākus cilvēkus, piemēram, vecākus vai konsultantus
Parūpēties par sevi un savu garīgo labklājību
Palīdzība Latvijā: