Jaunatnes organizācija "Protests" pievienojās "Gribu palīdzēt bēgļiem" atklātās vēstules par kriminālprocesa pret “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvjiem uzsākšanu parakstītājiem.
"Gribu palīdzēt bēgļiem" raksta:
2023.gada 11.janvārī “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve Ieva Raubiško saņēma sev adresētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēstuli par lēmumu lietā “M.A. and Others V. Latvia”. Ar šo lēmumu tiesa paziņoja par pagaidu pasākumiem: proti, ka tā ir uzdevusi Latvijas valdībai līdz 2023.gada 8.februārim neizraidīt vairākus Sīrijas pilsoņus no Latvijas teritorijas, kā arī piešķirt viņiem pārtiku, ūdeni, apģērbu, adekvātu medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli.
Ņemot vērā to, ka šie Sīrijas pilsoņi jau iepriekš bija vērsušies “Gribu palīdzēt bēgļiem” par to, ka viņu dzīvība un veselība ir briesmās, organizācijas pārstāvji devās uz Latvijas un Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums tiks izpildīts un ka šie Sīrijas pilsoņi iegūs nepieciešamo humāno palīdzību.
Satiekot Latvijas teritorijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumā minētos Sīrijas pilsoņus, organizācijas pārstāvji nekavējoties sazinājās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī ziņoja par notiekošo Valsts robežsardzei, kuras pārstāvji drīz ieradās notikuma vietā. Neatbilst patiesībai publiski izskanējusī informācija, ka “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvji atradās Baltkrievijas teritorijā.
Valsts robežsardze pret “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvjiem ir ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 285.panta 2.daļas, proti, par personu nelikumīgu pārvietošanu pār robežu. Uzsāktais kriminālprocess liedz iespēju “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvjiem sniegt plašāku informāciju par notikušā apstākļiem.
Sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstule:
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas šai vēstulei pievienojušās Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess pret vienas no Latvijā vadošajām cilvēktiesību organizācijām pārstāvjiem par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju. Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Uzsveram, ka organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izdotam noregulējumam. Šāda leģitīmas cilvēktiesību darbības kriminalizēšana ir apšaubāma no starptautiskās tiesiskās kārtības viedokļa, kuras noturīgums ir Latvijas neatkarības stūrakmens.
Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam, atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem, vēršot uzmanību uz to, ka pat tikai teorētiski iespējamiem kriminālsodiem ir kaitīga ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību (2021.gada 16.novembra lieta Nr.C-821/19).
Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta. Šāda ir bijusi arī Eiropas Savienības konsekventa nostāja, aizstāvot cilvēktiesību sargus trešajās valstīs. Atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, cilvēktiesību ievērošana ir ne tikai tiesības, bet arī indivīdu, grupu un biedrību pienākums, kas arī ir iemesls, kādēļ no valsts varas neatkarīgas cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas valstij ir īpaši jāatbalsta un jāsargā pret visa veida represijām.
Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju, proti, palīdz cilvēkiem nelaimē.
Ar pilnu vēstules parakstītāju sarakstu varat iepazīties "Gribu palīdzēt bēgļiem" mājaslapā.