[Latviski zemāk]
In the name of the youth organization “Protests”, we would like to express our solidarity with the participants of the Pride March in Bialystok, who were brutally attacked by right-wing extremists on July 20th. This was the first Pride March in Bialystok, about 1000 LGBT+ people and allies of the community participated. 4000 took part in the aggressive counter-demonstration, mostly far-right extremists.
Shouting “Bialystok free of perverts” and “God, Honor, Fatherland”, the protesters, many of whom were dressed in football shirts, threw firecrackers, stones and glass bottles. Tens of peaceful Pride participants, mostly youngsters, were wounded. Only later, police in riot gear arrived. They then used tear gas on the crowd- both on the aggressive protesters and the peaceful Pride participants. Some Polish politicians condemned the violence, however, they didn’t mention its homophobic nature.
Homophobia and far-right extremism are on the rise in Poland. These sentiments are widely supported in society, for example, recently, a Polish newspaper announced it would start distributing “LGBT free zone” stickers, compared the LGBT+ community to Nazis and promised to fight against “LGBT ideology”. Homophobic and intolerant beliefs are widespread in the ruling “Law and Justice” (Prawo i Sprawiedliwość , PiS) party. The leader of Law and Justice, Jarosław Kaczyński stated that in his opinion, LGBT+ people are a ‘threat to the country’ and an ‘attack on families and children’.
Reacting to the attack on the Bialystok Pride, the Polish LGBT+ rights group Miłość Nie Wyklucza (Love doesn’t exclude) emphasized that these events prove the widespread homophobia and hate in Poland, which is supported by cardinals and bishops: “ All of Poland now sees how strong the hate against us is, against our whole community. All of Poland sees the grave danger we are in every day.” The organization vowed to fight for equality, like in Western Europe and elsewhere.
The events in Bialystok can be compared to events in Riga in 2006, during the second Riga Pride, when extremist individuals tried to scare away the “evil spirit” by throwing feces at the participants of the Pride and by trying to storm the Riga Anglican Church and the hotel where a conference was being held. Events in Bialystok and around the world (for example, the 2016 Pulse nightclub in Orlando, Florida), are proof that homophobic extremists are prepared for violence and attacks, if they aren’t widely condemned by politicians and the society.
Pride shouldn’t be an event people fear because the purpose of Pride is celebrating love and acceptance. In 2019, people shouldn’t feel fear, danger and threats to their wellbeing or even lives for participating in a Pride March, especially if the hate directed at them is masked as “protection of childrens’ rights and family values”.
“Protests” condemns all and any hate crimes and activities in Poland, Latvia and around the world, especially since this hate affects children and youngsters, who cannot escape a homophobic environment on their own.
Same-sex couples have no way of officially registering their relationship in Latvia and Poland and there is a constitutional ban against same-sex marriage in both countries. This is the case in only four other member countries of the European Union. “Protests” asks all Members of Parliament, politicians, celebrities and everyone in society to take a stand against hate and violence, for mutual tolerance and respect.
Homophobic protesters claim their goal is to protect childrens’ and families’ rights and safety and to protest against vulgarity and inappropriate behavior in public spaces. This is questionable, since the posters and slogand used in demonstrations often include detailed and explicit descriptions of sexual acts, vulgar images and calls to aggression.
This was exactly the case in the picket organized by “Protests” in front of the Parliament of the Republic of Latvia on May 17, International Day against Homophobia and Transphobia. The participants of the protest carried posters asking for respect and tolerance for everyone, reminding the value of love and asking to refrain from violence against the LGBT+ community. Two counter-protesters arrived with vulgar, almost pornographic posters.
Some Latvian politicians claim Scandinavian countries can’t serve as our example and that we are much closer to Poland and Hungary. Would these politicians really want a Latvia where “proving one’s virtue” is done by brutal attacks and violence?
Latvia and Poland are among the only six EU countries without a possibility for same-sex couples to officially register their relationship. There is a constitutional ban on same-sex marriage in both countries.
In the annual ILGA (International Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association) Rainbow Europe report , Poland and Latvia repeatedly take up the last places, together with countries like Armenia, Azerbaijan and Turkey.
----
Par vērtībām ar akmeņiem un pudeļu lauskām?
Jaunatnes organizācijas “Protests” vārdā vēlamies izteikt solidaritāti šā gada 20. jūlijā notikušā Bjalistokas (Polija) praida dalībniekiem, kuri smagi cieta no galēji labējo uzbrukuma.
Šis bija pirmais praids Bjalistokā, un tajā piedalījās 1000 LGBT+ kopienas pārstāvju un viņu atbalstītāju. Agresīvajā pretdemonstrācijā piedalījās 4000 personu, galvenokārt galēji labējie ekstrēmisti, kuri, izkliedzot nacionālistiskus un naida runai pietuvinātus saukļus – “Bjalistoku brīvu no izvirtuļiem” un “Dievs, gods, tēvija” – apmētāja praida dalībniekus ar petardēm, akmeņiem un stikla pudelēm. Tika ievainoti vairāki desmiti praida dalībnieku, galvenokārt jaunieši.
Tika izsauktas policijas specvienības, kas izmantoja piparu gāzi demonstrācijas izkliedēšanai, nešķirojot mierīgos gājiena dalībniekus no agresīvajiem uzbrucējiem.
Daži Polijas politiķi ir nosodījuši vardarbību, bet nav pievērsuši uzmanību uzbrukuma homofobiskajam raksturam.
Homofobija un galēji labējais ekstrēmisms Polijā pēdējo gadu laikā ir pastiprinājušies un ir sabiedrībā plaši atbalstīts noskaņojums. Piemēram, kāda labēja Polijas avīze nesen paziņoja, ka plāno izplatīt uzlīmes “LGBT brīva zona”, salīdzināja LGBT+ kopienu ar nacistiem un solīja cīnīties pret “LGBT ideoloģiju”. Tāpat homofobiski un neiecietīgi uzskati ir izplatīti arī Polijā valdošajā partijā “Likums un taisnīgums” (Prawo i Sprawiedliwość , PiS). Partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński) paziņoja, ka, viņaprāt, LGBT+ cilvēki ir drauds valstij un uzbrukums ģimenei un bērniem.
Reaģējot uz uzbrukumu praidā, Polijas LGBT+ kustība Miłość Nie Wyklucza (“Mīlestība neizslēdz”) uzsvēra, ka šis notikums pierāda, cik ļoti Polijā ir izplatīta homofobija un naids, ko atbalsta kardināli un bīskapi: “Visa Polija tagad redz, cik stiprs ir naids pret mums, pret visu mūsu kopienu. Visa Polija redz, cik lielas briesmas mums draud katru dienu.”
Organizācija sola cīnīties par vienlīdzību, kāda pastāv Rietumeiropā un citur.
Notikumus Bjalistokā var salīdzināt ar notikumiem Rīgā 2006. gadā – otrā Rīgas praida laikā, kad ekstrēmi noskaņoti indivīdi mēģināja aizbaidīt “ļauno garu” ar ekskrementu palīdzību, apmētājot ar tiem gājiena dalībniekus, kā arī aplencot Rīgas Anglikāņu baznīcu un viesnīcu, kurā noritēja konference. Kontekstā ar notikumiem kā Bjalistokā, tā citur pasaulē (piemēram, uzbrukums naktsklubam Pulse Orlando, ASV, 2016. gadā) apliecina, ka ekstrēmi noskaņoti homofobi ir gatavi vardarbībai un uzbrukumiem, ja politiķi un sabiedrība skaidri tos nenosoda.
Praida nozīme ir mīlestības un iecietības godināšana – nav pieļaujams, ka cilvēki jūt bailes un draudus dzīvībai un veselībai, piedaloties praidā, īpaši ja naids, kas tiek vērsts pret cilvēkiem, tiek maskēts ar “ģimenes vērtību un bērnu tiesību sargāšanu”. “Protests” nosoda jebkādas naida aktivitātes kā Polijā, tā Latvijā un citur pasaulē, it īpaši tāpēc, ka šī agresija un vardarbība visvairāk kaitē tieši bērniem un jauniešiem, kuriem bieži vien nav iespējas pašiem patstāvīgi izbēgt no homofobiskas vides. “Protests” aicina ikvienu Saeimas deputātu, politiķus, sabiedrībā atpazīstamus cilvēkus un jebkuru iedzīvotāju iestāties pret vardarbību un agresiju un par savstarpēju cieņu un sapratni, respektējot visu iedzīvotāju intereses.
Homofobisko protestētāju mērķi, pēc pašu teiktā, ir aizstāvēt bērnu un ģimeņu tiesības un drošību un iebilst pret vulgaritāti un izlaidīgu uzvedību publiskās vietās. Zināmas šaubas par to rodas, ņemot vērā, ka demonstrācijās izmantotie saukļi un plakāti bieži vien satur detalizētus seksuāla rakstura aprakstus, vulgārus attēlus un aicinājumus uz vardarbību.
Tieši tāda situācija bija jaunatnes organizācijas “Protests” rīkotajā piketā pie LR Saeimas šā gada 17. maijā, atzīmējot Starptautisko dienu pret homofobiju un transfobiju (IDAHOT). Piketa dalībnieku plakāti aicināja uz savstarpēju cieņu, sapratni, lūdzot Saeimas deputātus respektēt visu Latvijas iedzīvotāju intereses, atgādinot par mīlestības vērtību un aicinot atteikties no vardarbības. Divi pretdemonstrētāji bija ieradušies ar vulgāra, teju pornogrāfiska satura plakātiem.
Daži Latvijas politiķi apgalvo, ka Skandināvijas valstis nevar kalpot mums par piemēru un ka esam tuvāki Polijai vai Ungārijai. Vai tiešām šie politiķi vēlētos, lai “savas taisnības pierādīšana” Latvijā turpmāk noritētu ar brutāliem uzbrukumiem, vardarbību?
Gan Latvijā, gan Polijā nav iespējama oficiāli reģistrēta savienība starp viendzimuma dzīvesbiedriem, un viendzimuma laulību liegums ir nostiprināts abu valstu konstitūcijā. Eiropas Savienībā ir tikai sešas valstis ar šādu regulējumu.
ILGA (International Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association) veidotajā valstu reitingā par LGBT+ kopienas tiesībām Polija un Latvija atrodas pašā saraksta lejasgalā kopā ar tādām valstīm kā Armēnija, Azerbaidžāna un Turcija.
Selma Levrence, Jaunatnes organizācija “Protests”