Vegānisms — diēta nākotnei

19.01.2021 18:44
Gabriela Bergmane

Mēs visi zinām par klimata izmaiņām, globālo sasilšanu un to, ka atmosfērā ir pārāk daudz oglekļa dioksīda. Joki par Grētu Tūnbergu dzirdēti daudz, taču situācija ir nopietna. Protams, ka varam novelt visu atbildību tikai uz korporācijām (kuras tik tiešām ir pie vainas), bet ir svarīgi apzināties arī to, ka, ja katrs no mums kaut vai nedaudz pamainītu savu diētu, šīs bīstamās pārmaiņas tiktu nedaudz palēninātas. Ideālā gadījumā — visi cilvēki pārstātu ēst gaļu un piena produktus. Pašsaprotami, mēs uz to neceram, taču Oksfordas Universitātes pētnieki izrēķināja, ka šādā gadījumā zemes lietošana lauksaimniecībai samazinātos par 75% — šī platība būtu tik liela, kā ASV, ES, Ķīna un Austrālija kopā. Kāpēc šis būtu ieguvums?

Pirmkārt, šī zeme varētu atkal tikt izmantota tās sākotnējai funkcijai — ekosistēmām, kur mitināties augiem un dzīvniekiem. Zemes pārvēršana lauksaimniecības mērķiem ir viens no galvenajiem iemesliem masu izmiršanai. Amazones lietus mežos, kur bioloģiskajā daudzveidībā kādreiz bija viena no vislielākajām, jau trīs ceturtdaļas lietusmeža ir iznīcinātas, lai atbrīvotu vietu gan vietējām, gan starptautiskajām lopkopības kompānijām. AN lēš, ka šobrīd dienā izmirst līdz pat 100 dzīvnieku un augu sugām, kas ir ļoti satraucoši.

Otrkārt, samazinātos siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mājlopu audzēšana vainojama pie 51% no ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas nozīmē, ka ēdot gaļu un citus dzīvnieku produktus, tavas siltumnīcefekta gāzu emisijas var būt pat divkārt lielākas, nekā kādam, kurš ēd tikai augu izcelsmes pārtiku. Tikai 100 g liellopa gaļas var sev līdzi nest oglekļa nospiedumu līdz pat 25 kg CO2.

Galvenie lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu avoti:

atgremotāju, piemēram, liellopu, aitu un kazu, enterālā fermentācija (meteorisms), kas rada metāna (CH4) emisijas;
augsnes nitrifikācija un denitrifikācija, kas rada slāpekļa oksīda (N2O) emisijas;
kūtsmēslu sadalīšanās, kas rada metāna un slāpekļa oksīda emisijas.

Pārsteidzoši, ka Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu izplatībā — 20% no visām emisijām, kas nāk no Latvijas, ir no lauksaimniecības nozares (2011. gada dati). Šis parāda to, ka mēs varam sākt ar sevi, savā valstī samazinot gaļas pieprasījumu, tādējādi samazinot mūsu emisijas atmosfērā arī uz ES fona.

Lopkopība rada spiedienu ne tikai uz atmosfēru, bet arī uz ūdens resursiem. Jau šobrīd aptuveni 2 miljardi cilvēku dzīvo valstīs, kur ir augsts “ūdens stress” (nepietiekams ūdens daudzums iedzīvotāju vajadzībām), un šis skaitlis augs līdz ar klimata pārmaiņām. Globāli lauksaimniecība izmanto 70% no visa pieejamā ūdens, un visvairāk šis resurss aiziet tieši dzīvnieku audzēšanai.

Katra produkta ūdens lietojums tiek mērīts ūdens nospiedumos — tas ir ūdens, kas izmantots šī produkta radīšanā un vairs nav pieejams atkārtotai lietošanai. Lopkopībā tiek izmantots ļoti liels ūdens daudzums. Liellopa gaļai ir visaugstākais ūdens nospiedums no visiem pārtikā lietojamiem lauksaimniecības produktiem — 15 000 l/kg. Ikdienišķs piemērs ir burgeri — sojas burgera ūdens nospiedums ir 158 litri, savukārt liellopa burgera ūdens nospiedums ir 2350 litri. Lai pagatavotu liellopa burgeru, nepieciešams gandrīz 15 reizes vairāk ūdens, nekā augu izcelsmes burgeram. Kāpēc gan mēs tērējam tik daudz ūdens, kamēr citiem tā trūkst, ja mēs varam iegūt visas nepieciešamās barības vielas no augu valsts uztura?

Ir skaidrs, ka, kamēr gaļai un citiem dzīvnieku produktiem būs augsts pieprasījums, tikmēr dzīvnieku izmantošana to ražošanai neapstāsies un nesamazināsies, un tāpat arī tās radītais posts videi. Mēs saprotam, ka pāriet no neveģetāras diētas uz vegānismu ir grūti, it sevišķi, ja vegānisms sabiedrībā tiek uzskatīts par sava veida ekstrēmismu. Esam arī runājuši par to, ka diemžēl vegānisms šobrīd nav pieejams visiem. Taču mēs vēlamies tevi iedrošināt radīt mazas, pakāpeniskas izmaiņas savā diētā, lai padarītu savus ēšanas paradumus nedaudz videi draudzīgākus, ja vien tev ir tāda iespēja. Ja vari, sāc, piemēram, ikdienas maltītēs liellopa gaļu aizstājot ar vistas gaļu vai pie rīta kafijas pielejot auzu pienu govs piena vietā. Samazinot dzīvnieku izcelsmes produktus savā uzturā, mēs varam spēlēt savu lomu vides saglabāšanā, vienlaikus pieprasot attiecīgu rīcību no korporācijām, uzņēmumiem un valdības.

Avoti:

Vegānisms Klimata pārmaiņas Klimata taisnīgums Dzīvnieku tiesības

Vegānisms — diēta nākotnei

Information

Sections

Social media