Polijas Konstitucionālā tiesa lēmusi par abortu aizliegumu augļa pataloģiju gadījumā. Kopš sprieduma izsludināšanas visā valstī notiek protesti, kā pēdējā laikā Polijā nu jau ierasti – policija pret tiem vēršas ar vardarbību.
Spēka pielietošana pret aktīvistiem pēdējā laikā Polijā, diemžēl, nav neierasta lieta. Neskatoties uz to, kustību nevar apturēt, sabiedrība pauž neapmierinātību ne vien ar šo lēmumu, kas pietuvina Poliju pilnīgam abortu aizliegumam, bet arī abortu aizliegumu kā tādu.
Aborts ir medicīniska procedūra, tā ir daļa no veselības aprūpes un drošs, pieejams aborts ir cilvēktiesības. Pat miruša cilvēka orgānus nevar izmantot bez tā iepriekšējais piekrišanas cita cilvēka glābšanai. Ar aizliegumiem panākams vien abortu tūrisms un bīstamu metožu izmantošana. Palīdzības meklēšana citā valstī ir dārga, šobrīd, globālās pandēmijas laikā, arī izteikti bīstama. Liela daļa to nemaz nevar atļauties, šāda veida dzemdēšanas uzspiešana ir zemiska uzdzīvošanās uz sociāli mazāk aizsargāto cilvēku rēķina. Arī Polijas konservatīvajās aprindās bieži dzirdama mums tik pazīstamā plate par demogrāfijas uzlabošanu.
Runājot par bīstamajām izmisuma metodēm, apspriežot to ar jaunākiem aktīvistiem, liekas pārsteidzoši, ka daži pat nesaprot, kāpēc kā protesta simbols tiek izmantots pakaramais. Kāpēc plastmasas pakaramais neder. Pati ideja, ka kāds patiešām varētu mājas apstākļos ar stiepli censties caur dzemdes kaklu bez anestēzijas izvilkt embriju, liek šausmās un neticībā nodrebēt. Šī metode ir tieši tikpat drausmīga, praktiski bezcerīga un bieži vien letāla kā izklausās. Taču tas notiek. Vietās, kur aborti nav pieejami, arī mūsdienās. Tikai no ļoti augstprātīgas privilēģijas pozīcijas var pieņemt, ka cilvēks, kas ir gatavs šādi riskēt ar savu dzīvību, nav izvērtējis situāciju un sapratis, ka grūtniecības turpināšana ir lielākais no diviem ļaunumiem. Pakaramie nav vienīgie, kā variants ir etiķa esences tamponi un tīši kritieni no kāpnēm, šo sarakstu var turpināt, bet tomēr gribētos spēt šonakt aizmigt. Vai mierīgi gulēt spēj šo likumu ieviesēji?
Jā, šis lēmums ir raisījis asas diskusijas par mūžīgo abortu tēmu arī ārpus Polijas. Bet nedrīkst aizmirst, ka aborti Polijā jau ir aizliegti. Šis lēmums attiecas uz vienu no izņēmumiem, līdz ar to šobrīd Polijā tādi ir palikuši divi – briesmas mātes dzīvībai un grūtniecība incesta vai izvarošanas gadījumā.
Pataloģijas augļa attīstībā bieži vien novērojamas krietni vēlākā grūtniecības brīdī, nekā pirmais trimestris. Šie nav tie ierastie aborti, kas valstī, kur tas ir legāli, tiktu veikti grūtniecības sākumā, uzreiz brīdī, kad ir skaidrs, ka grūtniecība ir iestājusies un tā ir nevēlama. Tie bieži vien būtu gribēti, gaidīti bērni, šāds traģisks pagrieziens jau iedragāja vecāku dzīves un liek pieņemt smagus lēmumus. Izvēles iespējas viņiem tiek liegtas. Pašlaik izņēmumi nav paredzēti. Daudzos gadījumos sievietes būs spiestas dzemdēt bērnus, kas nodzīvos vien dažus īsus brīžus, kas pavadīti sāpēs. Ar šo domu prātā būs jāiztur tie atlikušie grūtniecības mēneši un ar šo pieredzi – atlikusī dzīve.
Abortu aizliegumu sludinājumiem patīk emocionālie stāsti par slepkavībām, tos ilustrējot ar vairāku mēnešu vecu zīdaiņu attēliem, bet viņus neuztrauc, kas notiek vēlāk šo bērnu un vecāku dzīvēs. Būt par dzīvību nozīmē būt par sociālo drošību, dzīvei piemērotu vidi, kvalitatīvu veselības aprūpi, nevis reproduktīvo vardarbību, piespiedu kārtā liekot dzemdēt. Un jā, veselības aprūpe iekļauj arī abortus.