Pēdējo nedēļu lēmumi no dažām koalīcijas partijām, piemēram, Jaunās Vienotības pabalstu sākotnējā neatbalstīšanā un vēlāk - aizkavēšanā un Nacionālās apvienības lopkopības lobija atbalstīšanā, ir kā spļāviens sejā ne tikai ģimenēm, kas ir nonākušas finansiālās grūtībās pašreizējās krīzes dēļ, bet arī Latvijas kā zaļas un klimatneitrālas valsts vīzijai.
Lai gan Jaunā Vienotība un KPV LV jeb Par Cilvēcīgu Latviju nekad nav izcēlušies ar īpašu atbalstu sociālajām programmām, tomēr Māra Možvillo (PCL/ex. KPV LV) argumentācija pret vienreizēju 500 eiro “helikoptera pabalstu” ģimenēm par katru bērnu, apgalvojot, ka “cilvēkiem, kuri īsti nesaprot naudas vērtību, lielas naudas summas varētu izvērsties par traģēdiju daudzās ģimenēs, jo pieklibo finanšu pratība”, diemžēl diezgan precīzi attēlo pašreizējo sociālo politiku Latvijā. Prognozētās izmaksas “helikoptera pabalstam” ir ap 170 miljoniem eiro, tomēr Latvija iepriekš ieguldīja 250 miljonus AirBaltic, kas tajā pašā laikā atlaida cilvēkus no darba. Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) publiskā lepošanās ar to, ka Latvija saņēma par 400 miljoniem mazāk no ES grantiem, parāda pašreizējās JV prioritātes finanšu ministrijā.
Ir diezgan nožēlojami uzzināt, ka, pēc pabalsta nepiešķiršanas, Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) ir izcīnījis lopkopju lobija uzvaru Ministru kabinetā, kur bez diskusijām izdevās panākt dotāciju 45,5 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējās jomas ir spiestas izdzīvot ar minimāliem ienākumiem vai nesaņem jebkādas dotācijas, lai gan no krīzes ir cietušas vairāk. Cūkkopības nozare no šī atbalsta mehānisma saņems 14,5 miljonus eiro, lai gan cūkkopība ir viena no piesārņojošākajām lauksaimniecības nozarēm, jo tā piesārņo ne tikai gruntsūdeņus un tuvumā esošās ūdenstilpes, bet arī rada milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu, kā arī veicina antibiotiku rezistenci. Savukārt, putnkopības nozare saņems aptuveni 11 miljonus, lai gan Latvijā nav aizliegta putnu audzēšana sprostos un pašreizējie apstākļi tikai palielina antibiotiku rezistenci. Šī nozare ir atbildīga arī par putnu gripas un citu slimību izplatību, kas ir nonākusi arī līdz savvaļas putniem. Diemžēl šī nauda netiks investēta dzīvnieku uzturēšanas apstākļu uzlabošanai, bet gan lopkopju relatīvi minimālo zaudējumu segšanai.[1][2]
Latvija ir izvirzījusi klimatneitralitāti līdz 2050. gadam kā mērķi, tomēr atbalsts industriālajai lauksaimniecībai ir pretrunā ar šo mērķi. Latvijā viens no galvenajiem SEG avotiem ir lauksaimniecība, kas veido 24% no visām valsts SEG emisijām, turklāt Latvija ir valsts ar Eiropas Savienībā otro lielāko lauksaimniecības SEG emisiju īpatsvaru. Tas neveicina arī lauksaimniecības ilgtspējīgu nodrošināšanu, jo pašreizējais modelis, kas ir balstīts uz dotācijām jebkādu zaudējumu segšanai, kopā ar zaļajām kvotām sāk kļūt arvien neizdevīgāks valstij un attiecīgi arī nodokļu maksātājiem.
Šī krīze spilgti izgaismo Latvijas neoliberālo un selektīvi fiskāli konservatīvo ekonomikas politiku, kura ir balstīta uz dotācijām, kas pārsvarā nonāk lielajiem uzņēmumiem un lielsaimniekiem, nevis mazajām saimniecībām un uzņēmumiem. Mūsuprāt, šāda veida investīciju izmaksa, kas ir virzīta turīgākajiem sabiedrības slāņiem un uzņēmumiem, ir bezjēdzīga un faktiski nerada pozitīvu ietekmi uz vidējā iedzīvotāja ienākumiem vai ekonomisko attīstību. Tajā pašā laikā tiešas investīcijas iedzīvotājos ilgstoši ir devušas pozitīvu ietekmi uz kopējo ekonomiku, jo cilvēki, kam ir nepieciešami līdzekļi pamatvajadzību segšanai, papildu naudu uzreiz atgriezīs ekonomikā un to sildīs. [3][4]
Tādēļ mēs, Jaunatnes organizācija “Protests”, “PAR Jauniešiem!”, Latvijas attīstībai Jaunatnes nodaļa “Jaunieši attīstībai”, SDP “Saskaņa” jauniešu pārstāvji, biedrība “Zaļā brīvība”, kustība “Fridays For Future Latvia”, “Radio NABA Zootehnikums”, “Riga Animal Save”, aicinām izvērtēt piešķiramo dotāciju apjomu un atbalstāmās jomas, kā arī skatīt to sadalījumu, ņemot vērā ekoloģiskos faktorus, un beidzot piešķirt atbalstu visiem, kam tas ir nepieciešams Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ, it sevišķi ģimenēm ar bērniem.
Tālākai temata izpētei:
[1] https://ldf.lv/lv/article/lauksaimniecibas-nakotne-latvija-klimata-atbildiga-lauksaimnieciba
[2] https://www.youtube.com/watch?v=kVzUsJ2n9oo&feature=youtu.be
[3] https://www.washingtonpost.com/business/2020/12/23/tax-cuts-rich-trickle-down/
[4] https://www.msn.com/en-us/news/opinion/robert-b-reich-trickle-down-economics-doesn-t-work-but-build-up-does/ar-BB1c6xFJ