SARS-CoV-2-19 vīrusa ģenētiskā informācija glabājas RNS virknē, kas sastāv no gandrīz 30 000 nukleotīdu. Nonākot cilvēka ķermenī, vīruss izmanto organisma šūnas vīrusa ģenētiskā materiāla pavairošanā. Dažkārt kopējot vīrusa RNS rodas kļūdas, kuras sauc par mutācijām. Nelabvēlīgu mutāciju gadījumā vīruss eventuāli izmirst. Taču ir mutācijas, kas padara vīrusu stiprāku - infekciozāku, labāk spējīgu izvairīties no saimnieka imūnsistēmas. Šie varianti ar laiku kļūst par dominējošajiem. Mutācijas var ietekmēt antivielu spēju neitralizēt vīrusu. Citiem vārdiem sakot, mutācijas var palīdzēt vīrusam izvairīties no pašreizējām vakcīnām vai vismaz padarīt tās mazāk efektīvas [1].
Pašlaik tiek pētīti trīs atšķirīgi SARS-CoV-2 varianti: B.1.1.7, B.1.351 un P.1, visiem ir S:N501 mutācija [2]. B.1.1.7 jeb 20I/501Y.V1 Apvienotajā Karalistē parādījies 2020. gada septembrī un izplatās ievērojami straujāk, tāpēc šobrīd kļuvis par dominējošo variantu valstī [3]. B.1.351 jeb 20H/501Y.V2, kas atklāts Dienvidāfrikā 2020. gada oktobrī, spēj izvairīties no iepriekšējās inficēšanās izraisītās antivielu reakcijas [4] un var samazināt jaunizstrādāto vakcīnu efektivitāti [5]. P.1 jeb 20J/501Y.V3 variants radies Brazīlijā 2021. gada janvārī, un, tāpat kā B.1.351, šķiet, spēj izvairīties no antivielu reakcijas [6].
Jo vairāk nevakcinētu ķermeņu vīrusa izplatībai, jo vairāk mutāciju, jo vairāk lietderīgu mutāciju. Tajā pašā laikā “vakcīnu ieviešana ir bijusi netaisnīga un bīstama, atstājot tik daudzas valstis bez vakcīnas devām vispār,” sacīja Gevins Jamejs (Gavin Yamey), Djūka Universitātes Politikas ietekmes globālajā veselības aprūpē centra (Duke University's Center for Policy Impact in Global Health) direktors [7]. Ir divi veidi kā šo mainīt.
1) Atcelt vakcīnu patentus
Valstis nesaņems visas savas devas uzreiz, un paplašināt ražošanu nav viegli. Iespējams vakcīnu ražotāji solījuši vairāk devu, nekā spēj saražot: ir pasūtītas 3,21 miljards AstraZeneca vakcīnas devas, bet ražošanas darījumi noslēgti tikai par 2,86 miljardiem, liecina Airfinity. Johnson & Johnson ir solījis 1,30 miljardus devu, bet nodrošinājis ražošanu tikai 1,10 miljardiem [8].
Šobrīd viens no labākajiem veidiem kā nodrošināt vakcīnu devas visiem Zemes iedzīvotājiem ir vietējā ražošana. Indija plāno nākamgad saražot vairāk vakcīnu devu nekā jebkura cita valsts. Indijas Seruma institūts (The Serum Institute of India), kam ir līgumi par AstraZeneca un Novavax vakcīnu ražošanu, ir apsolījis Indijas valdībai pusi produkcijas. Latīņamerika saņems 150 miljonu AstraZeneca vakcīnu devu, pateicoties ražotnēm Argentīnā un Meksikā [8].
Tomēr vakcīnu ražošanu ierobežo vakcīnu patenti. Sākotnēji iesaldēt vakcīnu patentus ierosināja Indija un Dienvidāfrika, un aptuveni 100 valstis kopumā atbalsta šo priekšlikumu. “Mēs spētu būtiski palielināt ražošanu, kas ļautu vakcīnām nokļūt tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas,” teica Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) Šveices ģenerāldirektors Stīvens Kornišs (Stephen Cornish). Taču turīgās valstis, kas nodrošinājušas sev lielāko daļu pieejamo vakcīnu - Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Eiropas Savienības valstis, Japāna, Norvēģija, Šveice, Apvienotā Karaliste un ASV - bloķē sarunas, liekot farmācijas kompāniju, kuras jebkurā gadījumā pašas nespēj saražot pietiekami daudz devu, peļņas intereses virs iedzīvotāju dzīvībām [9]. Ņemot vērā, ka Latvija pati ir vakcīnu piegādes kavējumu upuris un šeit atrodas vairāki farmācijas uzņēmumi, kas spētu ražot vakcīnas uz vietas, ir īpaši nepatīkami redzēt Latviju opozīcijā. Latviju WTO pārstāv Mārtiņš Kreitus.
Džonass Solks (Jonas Salk), kurš 1950. gados izstrādāja vakcīnu pret poliomielītu, izvēlējās vakcīnu nepatentēt, lai nodrošinātu, ka tā ir plaši pieejama. Izvēlies vēstures pareizo pusi un paraksties par brīvu pieejamu vakcīnu ražošanas tehnoloģiju.
2) Globāla vakcinēšanās kampaņa
57 valstīs neviens cilvēks nav vakcinēts [10]. Taču turīgās valstis ir rezervējušas pietiekami daudz vakcīnu devu, lai imunizētu populāciju vairākas reizes. Tā, ja visi vakcīnu iepirkumu līgumi tiks izpildīti, Eiropas Savienība varētu vakcinēt visus savus iedzīvotājus divreiz, Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis to varētu darīt četreiz, un Kanāda - sešas reizes, liecina The New York Times pētījumu analīze, ko apkopojusi Djūka Universitāte, Unicef un Airfinity [8].
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) finansējums vakcīnu izstrādei nāca ar nosacījumu nodrošināt amerikāņiem prioritāti valstī ražotajām devām (Vācijas finansējumā BioNTech šāda nosacījuma nebija) [8]. Tas nozīmē aizliegumu eksportēt ASV saražotās Pfizer vakcīnas. Ar līdzīgu nosacījumu bija Apvienotās Karalistes (UK) finansējums Oksfordai, kura rezultātā UK ražotās vakcīnas nonāk UK, kamēr Eiropas Savienībā ražotās vakcīnas apgādā visu pasauli, tostarp UK. Tas lielā mērā atspoguļojas abu valstu vakcīnu tempos. Tajā pašā laikā Krievija, Ķīna un Indija aizpilda robus, piegādājot vakcīnas citām valstīm pirms visu savu iedzīvotāju vakcinācijas [11].
Arī vakcīnu diskursam Latvijā raksturīgs tuvredzīgs nacionālisms. Pie ierobežotiem resursiem ir cilvēcīgi attīstīt trūkuma (scarcity) domāšanas veidu. Taču citējot Pasaules Veselības (WHO) organizācijas ģenerāldirektoru: “Tas nav labdarības jautājums. Tas ir epidemioloģijas jautājums”.
Aplūkosim divas situācijas:
- ārsts Mozambikā saņem vakcīnu pirms tevis, un tu mēnesi ilgāk nosēdi mājās un tad vakcinējies.
- tu saņem vakcīnu, bet ārsts Mozambikā šī mēneša laikā aplipina 100 pacientus, no kuriem vienā rodas mutācija, kas atceļo pie tevis. Tu saķer Covid-19, jo tava vakcīna vairs nestrādā.
Pašlaik turīgās valstis ir solījušās vakcīnu atlikumu ziedot, neminot konkrētus termiņus, tādējādi faktiski turot vakcīnas ķīlā par iespēju savakcinēt 100% savu iedzīvotāju pirms tās tiek citiem. “Tā ir situācija, kurā cilvēks bez medicīniskām saslimšanām, kurš var strādāt no mājām, vakcinācijas rindā ir tālu priekšā veselības darbiniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu risku vidējā vai maznodrošinātā valstī.” [7]. Tam nav jēgas, ņemot vērā, ka vīrusa mutācija, kuru neatpazīst pret vakcīnu radītie antigēni, var padarīt vakcīnas mazāk efektīvas.
25. martā valstis ar vislielāko kopējo ievadīto vakcinācijas devu skaitu uz 100 cilvēkiem populācijā (tas nav vienāds ar vakcinēto cilvēku skaitu, jo cilvēki saņem vairākas devas) bija Izraēla (114), Apvienoto Arābu Emirāti (78), Apvienotā Karaliste (47), ASV (40) [12]. Salīdzinājumam, uz iedzīvotāju skaitu pasaulē tās ir 6,52 devas, Latvijā - 6,46 [12]. Ir skaidrs, ka mēs neesam ieguvēji no vakcīnu nacionālisma, tāpēc ir jāpieprasa, lai politiķi pārstāv mūsu intereses. Un, kā teica Džonasa Solka, poliomielīta vakcīnu izgudrotāja, dēls: "cīņā ar pandēmiju mūsu pašu interesēs ir palīdzēt citiem.” [13]
"Ārsti bez robežām" piekļuves kampaņa (The Access Campaign Médecins Sans Frontières), avots.
Avoti
[1] Wiles, Siouxsie un Morris, Toby. 2021. “How worried should we be about the new Covid-19 mutations?” The Spinoff, 26. janvāris
https://thespinoff.co.nz/science/26-01-2021/siouxsie-wiles-how-worried-should-we-be-about-these-new-covid-19-mutations/
[2] Hodcroft, Emma. 2021. “CoVariants: SARS-CoV-2 Mutations and Variants of Interest.” https://covariants.org/variants/S.N501 [Skatīts 26.03.2021.]
[3] Hadfield et al., 2018. “Nextstrain: real-time tracking of pathogen evolution”, Bioinformatics.
https://nextstrain.org/ncov/global?f_country=United%20Kingdom [Skatīts 26.03.2021.]
[4] Cele et al. 2021. “Escape of SARS-CoV-2 501Y.V2 variants from neutralization by convalescent plasma.” MedRxiv (preprint) doi: https://doi.org/10.1101/2021.01.26.21250224
https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.01.26.21250224v1
[5] Lowe, D. 2021. “J&J and Novavax Data”. Science Translational Medicine.
https://blogs.sciencemag.org/pipeline/archives/2021/01/29/jj-and-novavax-data
[6] Sabino et al. “Resurgence of COVID-19 in Manaus, Brazil, despite high seroprevalence.”
doi:https://doi.org/10.1016/S0140-6736(21)00183-5
https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(21)00183-5/fulltext#seccestitle10
[7] McCann, Allison un Gamio, Lazaro. 2021. “Who Can and Can’t Get Vaccinated Right Now.” The New York Times, 19. marts.
https://www.nytimes.com/interactive/2021/03/19/world/covid-vaccine-inequality.html
[8] Twohey, Megan et al. 2020. “With First Dibs on Vaccines, Rich Countries Have ‘Cleared the Shelves’”. The New York Times, 15. decembris.
https://www.nytimes.com/2020/12/15/us/coronavirus-vaccine-doses-reserved.html
[9] Balibouse, Denis. 2021. “Waive COVID vaccine patents to benefit poor nations, activists say.” Reuters, 4. marts.
https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-wto-idUSKBN2AW1VO
[10] Ritchie, Hannah et al. 2021. “COVID-19: Vaccination Policy.”
https://ourworldindata.org/covid-vaccination-policy [Skatīts 26.15.2021.]
[11] Gebrekidan, Selam and Apuzzo, Matt. “Rich Countries Signed Away a Chance to Vaccinate the World.” The New York Times, 21. marts.
https://www.nytimes.com/2021/03/21/world/vaccine-patents-us-eu.html
[12] Ritchie, Hannah et al. 2021. “COVID-19: Vaccination Policy.”
https://ourworldindata.org/covid-vaccinations [Skatīts 26.15.2021.]
[13] Jason Vermes, Jason un Sanchez, Pedro. “What Jonas Salk's approach to the polio vaccine can teach us about developing the COVID-19 shot.” 2020. CBC Radio.
https://www.cbc.ca/radio/day6/covid-19-trial-volunteer-jonathan-salk-on-vaccine-patents-toy-story-turns-25-d-d-tackles-racism-and-more-1.5809626/what-jonas-salk-s-approach-to-the-polio-vaccine-can-teach-us-about-developing-the-covid-19-shot-1.5809628