30. septembra Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma nevirzīt tālākai izskatīšanai 10 392 Latvijas pilsoņu parakstīto iesniegumu par viendzimuma partneru reģistrēšanu. Šis lēmums bija tik paredzams, ka knapi radīja vilšanos, un jau nākamajā rītā neatlaidīgi aktīvisti uzsāka jaunu parakstu vākšanu. Vairāku gadu garumā kā iestudētas dejas soļi – mēģināt panākt, lai mūs sadzird, saņemt noraidījumu, celties un sākt atkal. Šoreiz gan viss notiek straujāk, būsim šo ritmu iemācījušies, un iniciatīva par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību vajadzīgos desmit tūkstošus parakstu savāca mazāk kā nedēļas laikā, šobrīd to skaits pārsniedz 14 tūkstošus un turpina augt. Tu vēl arvien vari to parakstīt. https://manabalss.lv/par-visu-gimenu-tiesisko-aizsardzibu/
Ļoti iespējams, tā nebūs pēdējā reize, kad šo parakstu lūgsim. Pēdējā būs vien tad, kad attiecīgie regulējumi tiks ieviesti. Kad runa ir par ģimeni, tik daudzām mūsu pašu un mūsu tuvinieku ģimenēm, padošanās vairs nav opcija. Nekas, mēs esam apguvuši šos soļus. Gaidot komisijas lēmuma izskatīšanu Saeimā, tika rīkots pikets. Un vēl viens, kad izskatīšana tika pārcelta. Un vēl viens. Un vēl viens. Mēs esam gatavi. Gluži tāpat kā sabiedrība ir gatava partnerattiecību likumam, ņemot vērā, ka 81% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atbalsta visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. https://klubs.factum.lv/sabiedriska-doma/
Arvien vairāk cilvēku pauž savu atbalstu dzīvesbiedru regulējamam, parādot, ka tā nav tikai atsevišķas grupas iegriba, bet gan ilgstoša sāpe, trūkums likumdošanā, kas skar neskaitāmus Latvijas iedzīvotājus. Šis ir arī iemesls, kāpēc daudzi pāri Latviju pamet, nespēdami izturēt diskrimināciju un nicinoši augstprātīgu valsts attieksmi, kas noliek tos otrās šķiras cilvēku pozīcijā ar savu vienaldzību. Ģimeņu aizsardzība ir paredzēta Satversmē. Ģimeņu modeļi ir dažādi, bet tiesiskā aizsardzība ir nepieciešama tiem visiem.
Diskusijām par partnerattiecību jautājumu Latvijā ir ilgstoša vēsture, pirmo reizi tas nonāca izskatīšanā Saeimā 1999. gadā. Šobrīd esam palikuši kā viena no vien sešām valstīm Eiropas Savienībā, kas neparedz nekādu partnerattiecību regulējumu viendzimuma pāriem. Mums līdzās šajā ziņā Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Lietuva kā arī Polija, kas ierindojas ILGA https://www.ilga-europe.org/ ikgadējā LGBT+ tiesību reitinga pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Pirms Polijas policija vienaldzīgi noskatījās uz vardarbību pret aktīvistiem Bjalistokas Praidā
un vēlāk arī pati izmantojusi spēku pret miermīlīgiem piketētājiem, pirms Polijas valdība pieļāva “no LGBT brīvo” zonu veidošanos pašvaldībās, vairākus gadus pēc kārtas godpilnais homofobiskākās valsts statuss bija Latvijai. Tā nevar turpināties.
Ir nepieciešama vēršanās pret diskrimināciju visās jomās un visās tās izpausmēs. Šāda ģimeņu nonicināšana nav pieļaujama. Arī tie pāri, kas nevar vai nevēlas noslēgt laulību, ir pelnījuši tiesisku aizsardzību. Īpaši ņemot vērā, ka laulība Latvijas sabiedrībā jau sen netiek uzskatīta par vienīgo ģimenes formu. Ja deputātiem ir grūti ar to samierināties, jāsaka, likumdošanu nevar balstīt ilūzijās, tai jānāk par labu reāliem, dzīviem cilvēkiem. Viņu ģimenēm. Jāatbilst viņu vajadzībām. Dzīvesbiedru savienības atzīšana radīs drošības sajūtu iedzīvotājiem, kas šobrīd jūtas atstumti. Mums nemitīgi atgādina par cieņu pret valsti. Pienāca laiks valstij arī izrādīt cieņu un spert soli pretī.
Marika Kacare,
Jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste