Jautājums par Enerģētikas hartas nolīgumu (EHN) ir parādījies dažādu Eiropas valstu darbakārtībā, it sevišķi kopš Krievijas paplašinātā iebrukuma Ukrainā. No šīs hartas nesen izstājās Itālija un arī citas Eiropas valstis, tajā skaitā Polija, Francija, Vācija, Nīderlande un Spānija, ir paziņojušas, ka grasās to darīt.
Kas ir Enerģētikas hartas nolīgums?
EHN tika pieņemts 1994. gadā, lai aizsargātu uzņēmumu privātās investīcijas enerģētikā valstīs, kuras bija okupējusi PSRS. EHN atļauj hartas dalībvalstis iesūdzēt starptautiskajās tiesās, ja tās kaut kādā veidā negatīvi ietekmē kompāniju investīcijas. Lai gan sākotnējā ideja veicināja enerģētisko stabilitāti, tomēr pašreiz dažādas fosilo kurināmo kompānijas izmanto šo hartu, lai iesūdzētu tās dalībvalstis, kuras grasās atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas, īstenojot Parīzes vienošanās mērķus.
Kāda ir ES dalībvalstu pozīcija par Enerģētikas hartas nolīgumu?
Vairākas ES valstis kritizē EHN ne tikai kompensāciju dēļ, bet arī tādēļ, ka EHN neatļautu dalībvalstīm izpildīt Parīzes vienošanās kritērijus. Piemēram, Itālija no šīs vienošanās izstājās, jo tās dēļ Itāliju iesūdzēja tiesā, kad tā aizliedza iegūt naftu piekrastē. Apvienotās Karalistes naftas kompānija “Rockhopper” saņēma vairāk nekā 250 miljonu eiro kompensāciju, lai gan tā investēja tikai aptuveni 25 miljonus eiro. Nīderlandi Vācijas un Somijas ogļu uzņēmumi iesūdzēja tiesā, pieprasot vairāk nekā 3,5 miljardus eiro, jo tā vēlējās atteikties no ogļu izmantošanas enerģētikā tuvāko 10 gadu laikā. Vācija bija spiesta samaksāt 4,35 miljardus eiro ogļu kompānijām, lai tās nevērstos pret Vāciju saistībā ar EHN. Daži EHN kritiķi uzskata — ja šī harta paliks spēkā, tad dažādu fosilo kurināmo kompānijas kopumā varētu saņemt aptuveni triljonu eiro kompensācijās. ES iekšienē vien šī harta aizsargā 344 miljardu eiro vērtas fosilo kurināmo investīcijas.
Eiropas Komisija vēl joprojām uzskata, ka nepieciešams šo hartu labot, nevis no tās izstāties pilnībā. Tam daudzas ES valstis nepiekrīt, jo maz ticams, ka citas hartas dalībvalstis ārpus ES piekritīs šīm izmaiņām. Izstājoties no hartas, jaunās fosilās investīcijas vairs netiku aizsargātas, tomēr atbilstoši hartai iepriekšējās investīcijas būtu jāaizsargā vēl 20 gadus. Taču izstāšanās no EHN var būt izdevīga, jo Eiropas Savienības tiesa ir lēmusi, ka ES fosilo kurināmo kompānijas nedrīkst iesūdzēt Eiropas Savienības valstis tiesā, ja tās grasās atteikties no fosilajiem kurināmajiem vai mazināt fosilo kurināmo ieguvi. Dažas ES dalībvalstis, tajā skaitā Francija, Spānija un Nīderlande, vēlas, lai ES no EHN izstājas kopīgi.
Kādēļ tas ir aktuāli arī Latvijai?
Visas potenciālās koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka Latvijai ir strauji jāatsakās no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, kuri pašreiz finansē Krievijas kara noziegumus Ukrainā, tomēr vēl joprojām nav skaidrs, vai EHN nevarētu izmantot arī pret mums, cenšoties saņemt kompensācijas. Mēs uzskatām, ka Latvijai ir strauji jāvirzās uz klimatneitrālu un energoneatkarīgu ekonomiku, ko nepieciešams izdarīt, cik drīz vien iespējams. Tādēļ mēs, Jaunatnes organizācija “Protests”, “Par! Jauniešiem”, “Fridays For Future Latvia”, biedrība “Zaļā brīvība”, lūdzam koalīcijas sarunās vienoties par Latvijas izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma, pievienojoties tām valstīm, kuras aicina Eiropas Savienību kopīgi pamest EHN.
Jaunatnes organizācijas “Protests” valdes priekšsēdētājs Dainis Miglāns
Par! Jauniešiem valdes priekšsēdētājs Viesturs Romka
Fridays For Future Latvia aktīviste Liene Kņaze
Biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte Lilija Apine
Jautājumu gadījumā: +371 29764255 (Klāvs Veseļuns)