Šodien, 2019.gada 17.oktobrī Saeima trešajā – galējā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka jaundzimušajiem pēc 2020.gada 1.janvāra vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Nepilsoņu bērni pilsonību iegūs automātiski – tieši tāpa kā pilsoņu bērni.
Nepilsonis kā statuss eksistē tikai Latvijā un Igaunijā, tas ir termins, kas pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem starptautiskajās attiecībās neeksistēja. Nepilsoņiem Latvijas pilsonība netika piešķirta, pamatojoties uz to, ka viņi vai viņu senči nebija Latvijas pilsoņi pirms Padomju okupācijas. Ilgu laiku arī ne visi nepilsoņi, kas to vēlējās drīkstēja naturalizēties- pastāvēja naturalizācijas kvotas. Lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā, tās bija jālikvidē.
Igaunijā nepilsoņa statuss bērniem vairs netiek piešķirts, un Igaunijas nepilsoņi, atšķirībā no Latvijas nepilsoņiem, drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās.
Lietuvā nepilsoņa statuss nekad nav eksistējis, atgūstot neatkarību, Lietuvas pilsonība tika piešķirta visiem Lietuvas civiliedzīvotājiem.
2018.gadā Latvijā bija 228 855 nepilsoņi - ap 11% Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita.
11% Latvijas cilvēku, no kuriem liela daļa strādā Latvijā, maksā nodokļus un uzskata Latviju par savām mājām, savā statusā nav vienlīdzīgi pārējiem.
Kā nepilsoņi līdz šim katru gadu tika reģistrēti vairāki desmiti jaundzimušo, kuri Padomju Savienību nekad nav piedzīvojuši, un gandrīz 30 gadus pēc tās sabrukuma pastāv liela iespēja, ka to neatceras arī viņu vecāki.
Taču šie cilvēki, lai gan ir dzimuši jau brīvā Latvijā, vēl jo projām cieš no Padomju Savienības mantojuma - viņiem nav balsstiesību. Arī izbraucot no Latvijas, šie cilvēki vēl joprojām nēsā uzreiz pamanāmu zīmogu - nepilsoņa pasi, kuras krāsa atšķiras no Eiropas Savienības valstīm ierastās sarkanās krāsas. Šo pasi angļu valodā sauc par “alien’s passport” - nosaukums, kas parāda, cik nenormāla un nepieņemama patiesībā ir situācija, ko brīvā Latvijas valsts ir radījusi saviem iedzīvotājiem.
Arī Šengenas zonas likumi uz nepilsoņiem attiecas citādāk, radot kaudzi birokrātisku problēmu, kas apgrūtina gan viņus, gan ierēdņus citās Šengenas zonas valstīs, kur bieži nesaprot, kas ir “ne-pilsonis”, jo šāda pilsonības statusa anomālija eksistē tikai Latvijā un Igaunijā.
Jaunatnes organizācija “Protests” kategoriski iestājas pret šāda veida segregāciju un uzskata, ka nepilsoņa statusa izveidošana bija liela kļūda un kauna traips Latvijas valsts vēsturē. Tas, ka nepilsoņa statuss, neskatoties uz tā neētiskumu, Latvijas Republikā ir juridiski pilnībā leģitīms, rada iespaidu, ka tas ir pieņemami. Tieši tāpēc tā ir viena no Latvijas neglītākajām nevienlīdzībām, jo ir viegli atrast attaisnojumu, kāpēc tas īstenībā ir pieņemami. Taču tā tas nav.
Tādēļ jaunatnes organizācija “Protests” pilnībā atbalsta likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu – mums ir liels prieks, ka Latvija beidzot sper soli saliedētas un iekļaujošas sabiedrības virzienā.
Mūsuprāt, ideālā gadījumā nepilsoņa statusu būtu jālikvidē, atvieglojot pilsonības iegūšanu visiem nepilsoņiem neatkarīgi no vecuma.
Tā kā tas šī brīža politiskajā situācijā ir maz ticams, vēlamies uzsvērt, ka īpaši iestājamies par ideju, kas jau izskanējusi 13. Saeimā: pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem līdz 15 gadu vecumam.
Kā jaunatnes organizācija, kuras mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti politikā, kā arī jauniešu autonomiju, vēlamies uzsvērt, ka bērni un jaunieši nav savu vecāku privātīpašums un viņu pilsonības statuss nedrīkst būt atkarīgs no vecāku ērtībām (piemēram, ceļošanu uz Krieviju bez vīzas). Mēs nedrīkstam pieļaut, ka bērni un jaunieši cieš savu vecāku kļūdu dēļ un jau agrā vecumā jūtas nepiederīgi valstij, kurā dzīvo, valstī, kas ir viņu vienīgās mājas.
Sašķeltas sabiedrības un politiskās neizlēmības dēļ 2833 bērni un jaunieši vecumā līdz 15 gadiem ir padarīti par savu vecāku un valsts kļūdu ķīlniekiem.
Šāda situācija nav pieļaujama Eiropas valstī.
Sabiedrības saliedētībai ir jābūt prioritātei – tieši tādēļ ceram, ka šī nav pēdējā reize, kad tiks izskatīta iespēja piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņiem un nākamajā reizē izdosies piešķirt pilsonību vismaz nepilsoņu bērniem līdz 15 gadu vecumam, jo viņi vēl nevar naturalizēties paši.
Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks, un mēs nedrīkstam turpināt cilvēkus šķirot pēc tā, vai viņu vecvecvecāki pirms Otrā pasaules kara ir bijuši Latvijas pilsoņi.
Mums ir jāpasniedz roka katram Latvijas iedzīvotājam un kopīgā ceļā jādodas uz nākotnes Latviju - saliedētu un stipru.
Selma Levrence,
Jaunatnes organizācijas "Protests" valdes priekšsēdētāja