Aicinājumi izstāties no Otavas konvencijas šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ir ne tikai neapdomīgi, bet arī bīstami Latvijas drošībai un starptautiskajai reputācijai. Vienpusēja izstāšanās no Otavas konvencijas vājinātu mūsu attiecības ar sabiedrotajiem un apdraudētu mūsu nacionālo drošību.
Kas ir Otavas konvencija?
Otavas konvencija, kurai ir pievienojušās 164 valstis, to skaitā Latvija un visas NATO valstis, izņemot ASV, aizliedz izmantot, uzglabāt un ražot kājnieku mīnas. Otavas konvencija aizliedz tikai nekontrolējamās mīnas, kuras eksplodē, kad kāds uz tās uzkāpj vai tuvojas. Mīnas, kuras var kontrolēt attālināti, Otavas konvencija neaizliedz.
Kādēļ vienpusēja izstāšanās no Otavas konvencijas ir pretvalstiska?
NATO daudznacionālo brigādi Latvijā šobrīd vada Kanāda. Šī NATO brigāde ir viena no galvenajām Latvijas militārās drošības garantijām pret krievijas iebrukumu, jo Latviju aizsargā NATO 5. pants. Kanādai Otavas konvencija ir viena no galvenajām ārpolitikas uzvarām, tādēļ vienpusēja atteikšanās no Otavas konvencijas, nesaņemot drošības garantijas no Kanādas, rada draudus Latvijas un Kanādas abpusējām attiecībām un rada riskus, ka Kanāda un citi starptautiskie partneri samazinās savu militāro klātbūtni un militārās investīcijas Latvijā.
ASV, kamēr to vada fašistiskā un prokremliski vērstā MAGA kustība un Donalds Tramps, nav uzskatāmi par konstruktīviem partneriem, uz kuriem mēs varam pilnīgi paļauties. Donalda Trampa draudi, kas ir vērsti to skaitā pret mūsu starptautiskajiem partneriem – Kanādu un Dānijas kontrolē esošo Grenlandi – prasa no mums izlēmīgu un starptautiskajās tiesībās balstītu ārpolitiku. Šādos ģeopolitiskajos apstākļos riskēt ar attiecību sabojāšanu ar vienu no mūsu ciešākajiem NATO partneriem ir pretvalstiski un kaitnieciski Latvijas nacionālajai drošībai kara laikā.
Kādēļ Otavas konvencija ir vajadzīga?
Kājnieku mīnas biežāk izraisa smagus ievainojumus, nevis tūlītēju nāvi, radot milzīgu ciešanu apjomu civiliedzīvotājiem – īpaši bērniem. Daudzviet pasaulē cilvēki joprojām zaudē kājas vai mirst desmitiem gadu pēc konflikta beigām. Latvijai kā demokrātiskai valstij ir jāturpina atbalstīt starptautiskās normas, kas aizsargā nevainīgus civiliedzīvotājus no šiem nežēlīgajiem ieročiem.
Otavas konvencijas ieviešanas dēļ cilvēku skaits, kas ir miruši no kājnieku mīnām ir samazinājies no pāri 20 tūkstošiem līdz aptuveni 6500 cilvēkiem gadā. Kopumā no kājnieku mīnām ir miris vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Katra bērna, sievietes, civiliedzīvotāja un dzīvnieka nāve no kājnieku mīnas ir traģēdija, ko varēja novērst.
Šobrīd Ukraina ir viena no vismīnētākajām valstīm pasaulē. Ukrainas valdība ziņo, ka platība, kas ir vairāk nekā 2x lielāka par visas Latvijas teritoriju, ir ar augstu risku, ka tur atrodas neapzīmētas kājnieku mīnas, kas ir Ženēvas konvencijas smags pārkāpums. Pēc Ukrainas uzvaras šo mīnu iznīcināšana radīs milzu riskus un izdevumus Ukrainas atjaunošanas procesā.
Jaunatnes organizācija “Protests” stingri iestājas pret vienpusēju Latvijas atkāpšanos no Otavas konvencijas. Latvijas drošībā nav vietas populistiskiem eksperimentiem. Vienpusēja izstāšanās no Otavas konvencijas būtu ne tikai starptautiski neapdomīgs solis, bet arī tiešs apdraudējums mūsu valsts drošībai. Apzinoties, cik sarežģītā ģeopolitiskā situācijā atrodamies, mūsu pienākums ir nostiprināt attiecības ar uzticamajiem sabiedrotajiem, nevis vājināt tās par labu neskaidriem, populistiskiem un bīstamiem priekšlikumiem. Koalīcijas partiju un to jaunatnes organizāciju aicinājumi ir nevajadzīgs drauds Latvijas ārpolitikai un attiecībām ar sabiedrotajiem. No ārlietu ministres un aizsardzības ministra sagaidām konsekventu, starptautiskajās tiesībās balstītu ārpolitiku.